spaarni 

 

Shis ir mans meegjinaajums ....

23.01.2004. (18:20:46)

 

 

Y Mana sirds

Mana sirds mīl tevi, varbūt…

Mana sirds un dvēsele

Tiek izrautas no dzīslēm,

Jo Tu neesi vienīgais

Pēc kā mana sirds alkst…

 

Neviens nezin Tevi labāk,

...tikai kā Tu pats.

Neviens nemīl Tevi vairāk,

...tikai kā Tu pats.

 

Viens par otru lielāks melis.

Viens par otru stulbāks melis.

Viens par otru melīgāks.

Viens par otru debīlāks.

 

Mana dzīve ir sagrauta.

Mana dvēsele ir nozagta.

Mana sirds ir izrauta.

Mana sirds, mana sirds,

mana sirds...

(12.2000.)

 

 

 

€ Ja cilvēks nav piederējis nevienam, bet ir bijis daudziem, vai tāpēc viņš ir kazanova vai padauza, …ja liktenis nav lēmis atrast savu īsto otro pusīti. (05.2001.)

 

 

! Viss aizliegtais padara dzīvi krāsaināku. …izkrāso dzīvi – bez narkotikām. (05.2002.)

 

 

S Kur tu esi?

Kur tu esi mīļotais?

Kur tu paliec?

Kāpēc tu pie manis nenāc?

Gaidu tevi, mīlu tevi ļoti, ļoti.

Kaut ārā zvaigžņota

nakts vai saulaina diena,

Es gaidu tevi viena.

Ārā tumsa baisma,

Bet gadu tevi sveču gaismā.

Man tevis trūkst,

Un aizmirst par tevi es nespēju,

Jo mīlu tevi mīļotais.

Vai mīli mani kaut mazliet?

Kur esi tu? Kurp steidzies?

Vai mani meklēt dodies?

Kas esi tu, jel,

Tik skaists, tik jauks,

tik burvīgs, apburošs? (02.1999.)

 

 

 

 

• Manis dēļ

Manis dēļ tu esi smēķētājs.

Manis dēļ tu esi alkoholiķis.

Manis dēļ tu esi mākslinieks.

Manis dēļ tu esi dzejnieks.

 

Tavās domās ir rozes,

alkohols un pelnu trauks.

Tavās domās ir sievietes,

pavasaris un dzejoļi.

 

 

Priekš manis tu esi brīvs.

Bet es – es tāda neesmu.

Priekš manis tu esi brīvs,

Bet tu esi aizņemts.

Priekš manis tu esi brīvs,

Un man ir ļoti žēl,

Jo tu esi aizņemts.

Cik žēl!

 

Manis dēļ tu esi narkomāns.

Manis dēļ tu esi mūziķis.

Manis dēļ tu esi sportists.

Manis dēļ tu esi kontrabandists.

 

Tavās domās ir lietus,

narkotikas un kaklasaite.

Tavās domās ir dziesmas,

vārti un pusnakts.

 

Priekš manis tu esi brīvs.

Bet es – es tāda neesmu.

Priekš manis tu esi brīvs,

Bet tu esi aizņemts.

Priekš manis tu esi brīvs,

Un man ir ļoti žēl,

Jo tu esi aizņemts.

Cik žēl!

Manis dēļ tu esi…

bet es tur neesmu vainīga,

jo neesmu tev to mācījusi. (11.2000.)

 

 

!              ÿ Putns

tu aizlaidies kā brīvs putns, pēc tam, kad biji maigi dziedājis manā būrītī.

es vēlējos tev līdzi lidot, bet man nebija spārnu.

es lecu – no piektā stāva.

vēlējos iemācīties lidot – bez izpletņa, bez spārniem, bez tevis, bez nekā.... (01.2002.)

 

 

N Ir divas lietas, no kā sastāv cilvēks – sirds un dvēsele. Sirds – jūtu un dzīvības simbols, dvēsele – raksturs.

(02.2002.)

 

• Von mir aus

Von mir aus du bist Raucher.

Von mir aus du bist Trinker.

Von mir aus du bist Künstler.

Von mir aus du bist Dichter.

 

In deine Denkart sind Rosen,

Spirituosen und Aschenbecher.

In deine Denkart sind Schlüpfer, Frühling und Gedichte.

 

Für mich du bist frei.

Aber ich – ich bin nich solche

Für mich du bist frei,

Aber du bist beschäftigt.

Für mich du bist frei

Und ich bedaure sehr.

Du bist beschäftigt.

O, Schade!

 

Von mir aus du bist ein

 Drogenabhängiger.

Von mir aus du bist Musiker.

Von mir aus du bist Sportler.

Von mir aus du bist Schmuggler.

 

In deine Denkart sind Regen,

Drogen und Selbstbinder(Krawotte).

In deine Denkart sind Lieder,

Toren und Mitternacht.

 

Für mich du bist frei

Aber ich – ich keine ist.

Für mich du bist frei

Aber du bist beschäftigt.

Für mich du bist frei

Und ich bedaure sehr.

Du bist beschäftigt.

O, Schade!

Für mich du bist...

Aber es war nicht meine Schuld,

(11.2000.)

 

 

< Parole

Pirmā daļa ir beigusies. Otras iespējas nebūs, pat atkārtojumā ne. Es nevēlos būt kārtējais izmēģinājuma trusītis – „ja nu tomēr parole ir īstā!”. Manus pagātnes personas failus tu zini pat labāk nekā es... Hakeris tāds... Tu gandrīz uzminēji mana (aizliegtā) nākotnes faila paroli. Gandrīz...  Paroli zinu tikai es... iepriekšējo nomainot. ...tagad tu esi brīvs – uz visiem laikiem, jo paroli no manis tu neuzzināsi... (09.2002.)

 

 

ÖSapņos dzīvotājs

Tu biji manu sapņu visbiežākais ciemiņš. Tu nāci pie manis, tad mīļi apķēri un iedevi buču. Tu nāci ciemos tik bieži, ka likās – šeit pārcelsies uz dzīvi. Un nepagāja ilgs laiks, kad tu jau dzīvoji manos sapņos. Un tad tu aizgāji. Pameti manus sapņus, lai dzīvotu citur – pats savā dzīves nereālajā veidolā. Neviens tevi neatturēja, neviens tevi neizspiegoja, neviens nekontrolēja tavu dzīvi šeit – sapņos. Un tu pazudi.

Manos sapņos ciemojās citi. Viņi nāca un gāja, kaut ko paņēma un iedeva, aizņēmās un aizdeva, bet neviens no viņiem šeit nepārcēlās uz dzīvi, neviens pat nemēģināja to darīt. Viņi visi vēlējās iet tālāk savu ceļu.

Likās, nekad neredzēšu tavas burvīgās acis, likās nekad nedzirdēšu tavu maigo balsi. Bet tad tu atgriezies manos sapņos – uz īsu brīdi, bet tomēr atgriezies...

(11.2001.)

 

 

®Standarts.

Nestandarta cilvēki. Cilvēks kā akmens, tāpat kā viņa sirds. Ne jau tāpēc, ka cietsirdīga. Tā vienkārši ir nospiesta. Izskats neatbilstoš būtībai – domām, raksturam, mūzikai, sirdsbalsij... Neatbilstoši tam, kam jābūt patiesībā. Ar cilvēkiem ir līdzīgi kā ar akmeņiem. Katrs ar kautko atšķiras. Ja iepatīkas – paņem, aplūko, iepazīst un kad apnīk vai kļūst par smagu met prom. Tas tiek pārvietots. Nolikts citur, lai katrs, kurš grib, varētu skatīties uz viņu kā daļu no cilvēces. Statistika. Tās sākums. Katrs taču ir unikums – vai ne!

(09.2003.)

 

 

Beztolks

rit kārtējā beztolkā pavadītā diena

un nožēlas pilnā nakts.

divi pretstati.

bet savā ziņā tik līdzīgi.

katra tik īpaša un vienlaikus vienmuļa.

kārtējo reizi laix skrien vēja spārniem

un acīs parādās asaras...

par neko...

par bijušo, esošo, nākošo...

(11.2003.)

 Ideālists

Laiki mainās, cilvēki ap viņu arī, bet viņš ne. Viņš, kas ir pasaules naba. Dzīve ir skaista, kad to neapzinās. Apkārtējie cilvēki liekas interesantāki līdz apziņas brīdim jeb brīdim, kad cilvēks pamostas no savas ideālās pasaules.

Sapņi saplūst ar realitāti. Zūd laika un realitātes sajūta - tad, kad esmu kopā ar tevi, vai tad, kad tevis nav. Manās domās nav realitāte, nav viena konkrēta laika. Reālā dzīve pazūd. Ir pavadīts laiks, tā vietā tukšums. Mirkļi. Fragmenti. Sagriezta filma.

Izdomā nu – būt kopā ar tevi un tūlīt aizmirsties (jo tiek dzerts alus), vai vienkārši aizmirst tevi un līdz ar to kopā pavadīto laiku ar tevi... Katrā ziņā neviens no šiem variantiem nav labākais – vai tu gribi to vai nē...

Jautājums tikai tāds vai kādreiz mēs atgriezīsimies pagātnes realitātē abi kopā, vai laikā kas tikai vēl būs.

Labi pazīstamie draugi viņam kļūst par ignora objektiem, bijušās meitenes – par paviršām paziņām. Kazanova – varbūt kāds teiks, bet nē – džentlmenis ar vai bez seksuālajām tieksmēm tā nerīkotos.

Pēc pāris mēnešiem satiekot tevi, sajūta tāda, ka nebūtu šķīrušies, pēc pāris dienām – tāda, ka nebūtu bijuši kopā... dīvaini... Varbūt tiešām esmu mainījusies, varbūt tikai mainījusies ir tava attieksme pret mani. Apkārtne maina cilvēku. Apkārtne – sabiedrība, daba un – jā - katrs pats...

(04.2003.)

 

 

Aktieri

Kāpēc cilvēki nevar būt aktieri? (vienkārši mirstīgie cilvēki)... Kaut vienu reizi mūžā notēlot, ka viss ir baigi labi, ka mīl VISU apkārtējo pasauli... lai citi nejustos izstumti un nožēlojami... lai būtu jautri kaut vienu reizi mūžā...

visiem
ne tikai izredzētajiem...

Kurš gan neprot notēlot to, ka ir labi?
Varbūt tikai tie, kas nekad nav jutuši, ko nozīmē būt aktierim ar jūtām, improvizētājam
... un nemaz nevēlas to izbaudīt...

Īstenībā atkal ir auxti...

Sirds kārtējo reizi raud...

(12.2003.)

 

 

" Egita Siliņa

(arī bebrix, siix meiteens)

E=pasta adrese: siixmeiteens@one.lv